• € EUR
  • LatvietisLatvietis
    • DanskDansk
    • DeutschDeutsch
    • EestiEesti
    • EnglishEnglish
    • EspañolEspañol
    • FrançaisFrançais
    • HrvatskiHrvatski
    • ItalianoItaliano
    • LatvietisLatvietis
    • LietuviškaiLietuviškai
    • MagyarMagyar
    • NederlandsNederlands
    • PolskiPolski
    • PortuguêsPortuguês
    • PortuguêsPortuguês
    • RomânăRomână
    • SlovenčinaSlovenčina
    • SlovenščinaSlovenščina
    • SvenskaSvenska
    • TürkçeTürkçe
    • ČeštinaČeština
    • ΕλληνικάΕλληνικά
    • БългарскиБългарски
    • РусскийРусский
Kriptomat
  • Virtuālā nauda
  • Kā tas strādā
  • Palīdzība
  • Emuārs
  • € EUR
  • LatvietisLatvietis
    • DanskDansk
    • DeutschDeutsch
    • EestiEesti
    • EnglishEnglish
    • EspañolEspañol
    • FrançaisFrançais
    • HrvatskiHrvatski
    • ItalianoItaliano
    • LatvietisLatvietis
    • LietuviškaiLietuviškai
    • MagyarMagyar
    • NederlandsNederlands
    • PolskiPolski
    • PortuguêsPortuguês
    • PortuguêsPortuguês
    • RomânăRomână
    • SlovenčinaSlovenčina
    • SlovenščinaSlovenščina
    • SvenskaSvenska
    • TürkçeTürkçe
    • ČeštinaČeština
    • ΕλληνικάΕλληνικά
    • БългарскиБългарски
    • РусскийРусский
  • Pieslēgties
  • Reģistrācija
Select Page
  • € EUR
  • LatvietisLatvietis
    • DanskDansk
    • DeutschDeutsch
    • EestiEesti
    • EnglishEnglish
    • EspañolEspañol
    • FrançaisFrançais
    • HrvatskiHrvatski
    • ItalianoItaliano
    • LatvietisLatvietis
    • LietuviškaiLietuviškai
    • MagyarMagyar
    • NederlandsNederlands
    • PolskiPolski
    • PortuguêsPortuguês
    • PortuguêsPortuguês
    • RomânăRomână
    • SlovenčinaSlovenčina
    • SlovenščinaSlovenščina
    • SvenskaSvenska
    • TürkçeTürkçe
    • ČeštinaČeština
    • ΕλληνικάΕλληνικά
    • БългарскиБългарски
    • РусскийРусский
  1. Kriptomat
  2. Bitcoin ceļvedis 2021 – Kas ir Bitcoin (BTC) un kā tas darbojas?

Bitcoin ceļvedis 2021 – Kas ir Bitcoin (BTC) un kā tas darbojas?

Kas šobrīd norisinās kriptonaudas Bitcoin pasaulē? Tikai 2020. gada laikā tā cena pieaugusi par 200%, bet pēdējo divos gados kopumā paaugstinājusies par aptuveni 500%. Tieši tādēļ daudzi cilvēki prāto, vai šis ir īstais brīdis, lai ieguldītu kriptovalūtā?

Bitcoin ceļvedis 2021 – Kas ir Bitcoin (BTC) un kā tas darbojas?

Share via:

  • Kas ir Bitcoin: Kriptovalūtas pamati
  • Kādas ir Bitcoin pamata vērtības?
  • Bitcoin darījumi un Satoši Nakamoto nozīmīgais ieguldījums
  • Bitcoin blokķēde — Bitcoin pārvaldība un cenas noteikšana
  • Bitcoin mainings jeb kriptovalūtu rakšana — Kā notiek Bitcoin ieguve
  • Decentralizācijas jautājums
  • Ierobežotais Bitcoin piedāvājums
  • Kriptonaudas maka izvēle
  • Kā ieguldīt kriptovalūtā Bitcoin
  • Iepērcieties ar Bitcoin
  • Bitcoin BUJ
    • Vai iespējams pārdot Bitcoin?
    • Ko Bitcoin var paveikt?
    • Kas notiek ar maniem Bitcoin, ja pazaudēju savas privātās atslēgas?

Ir pienācis 2021. gads, un tās dienas, kad cilvēki šaubījās par Bitcoin (BTC) nozīmi, jau sen ir aiz muguras. Šobrīd investori un dažādas finanšu institūcijas visā pasaulē paļaujas uz kriptovalūtas “karali”. Tajā pašā laikā netrūkst cilvēku, kuri joprojām nezina, kas ir Bitcoin, kā notiek Bitcoin ieguve un kā šī sistēma patiesībā darbojas.

Aplūkosim svarīgāko par Bitcoin, un to, kas ir Bitcoin tirdzniecība, lai arī jūs varētu vieglāk izlemt, kā ieguldīt kriptovalūtās, un vai to vērts darīt 2021. gadā.

Satoši Nakamoto (Satoshi Nakamoto – Bitcoin radītājs) reiz teica: “ja jūs tam neticat vai to nesaprotat, atvainojiet, bet man nav laika, lai censtos jūs pārliecināt.” Daudz kas ir mainījies kopš 2009. gada. Un šodien šajā ceļvedī mēs centīsimies aplūkot svarīgākos Bitcoin aspektus, lai jūs ne tikai “saprastu” un “ticētu”, bet arī “izmantotu” iespējas, ko sniedz labākās kriptovalūtas.

  • Kas ir Bitcoin: Kriptovalūtas pamati
  • Kādas ir Bitcoin pamata vērtības?
  • Bitcoin darījumi un Satoši Nakamoto nozīmīgais ieguldījums
  • Bitcoin blokķēde — Bitcoin pārvaldība un cenas noteikšana
  • Bitcoin mainings jeb kriptovalūtu rakšana — Kā notiek Bitcoin ieguve
  • Decentralizācijas jautājums
  • Ierobežotais Bitcoin piedāvājums
  • Kriptonaudas maka izvēle
  • Kā ieguldīt kriptovalūtā Bitcoin
  • Iepērcieties ar Bitcoin
  • Bitcoin BUJ
    • Vai iespējams pārdot Bitcoin?
    • Ko Bitcoin var paveikt?
    • Kas notiek ar maniem Bitcoin, ja pazaudēju savas privātās atslēgas?

Kas ir Bitcoin: Kriptovalūtas pamati

Bitcoin ir pirmā veiksmīgi ieviestā digitālā valūta, kas valūtas apjoma un darījumu pārvaldīšanai izmanto kriptogrāfiju. Bitcoin radīts 2008. gadā, un to var nopirkt, pārdot un viegli izmantot tūlītējos maiņas darījumos. Šīs labākās kriptovalūtas iespējas ir plašas, pielietojot to starptautiskos norēķinos, izdevīgos pārskaitījumos un tiešsaistes maksājumos.

Tā kā pati Bitcoin digitālā valūta un Bitcoin blokķēde (blockchain – šīs kriptovalūtas pamatā esošā tehnoloģija) ir decentralizēta, to nepārrauga neviena pasaules valdība. Tas nozīmē, ka neviens šo sistēmu nekontrolē, jo tā ir izkliedēta datubāze, kuras informācija atrodas vairākos tūkstošos datoru visā pasaulē. Tie pārbauda un apstiprina, vai veiktie darījumi ir pareizi (par to vairāk pastāstīsim turpinājumā).

Kā jau jūs, iespējams, zināt, organizācijas un centrālās bankas turpina drukāt naudu (EUR, USD, GBP u.c. valūtās), izjaucot līdzsvaru, negatīvi ietekmējot naudas vērtību un mazinot mūsu iekrājumu nozīmi. Tajā pašā laikā Bitcoin maksimālo apgrozībā esošo monētu apjoms ir noteikts jau iepriekš – 21 miljons. Līdz šim ir radīti17,5 miljoni monētu, un plānots, ka pēdējā Bitcoin monēta varētu tikt izstrādāta līdz 2140. gadam.

Vispārpieņemtais Bitcoin saīsinājums ir BTC (līdzīgi kā EUR vai GBP). Viens Bitcoin var tikt sadalīts astoņās decimāldaļās, un mazākā vienība neoficiāli nodēvēta par Satoshi (Bitcoin radītāja vārds). Tā līdzvērtīga vienai simt miljonajai daļai no viena Bitcoin jeb 0, 00000001 BTC.

Aktuālā Bitcoin cena pieejama šeit.

Kādas ir Bitcoin pamata vērtības?

Lai mēs varētu labāk izprast Bitcoin piedāvātās priekšrocības, vispirms aplūkosim Bitcoin pamata vērtības:

Decentralizācija: decentralizētais tirgus ir Bitcoin un visas blokķēdes vadmotīvs. Tā galvenais mērķis ir atgriezt cilvēkiem kontroli pār savām finansēm. Ideālā situācijā norēķinu veikšanai jums vairs nebūs vajadzīgs starpnieks – finanšu iestādes. Tā vietā vienādranga (peer-to-peer jeb P2P) sistēma palīdzēs izvairīties no liekiem izdevumiem un padarīs norēķinu procesu efektīvāku.
Ierobežots piedāvājums: maksimālais pieejamo Bitcoin monētu skaits ir 21 miljons (nodrošinot paredzamu piedāvājumu un pieaugošu pieprasījumu). Ierobežotais piedāvājums ļaus izvairīties no viltus naudas drukāšanas, kas pazeminātu tās vērtību.
Kriptogrāfija: anonimitāte ir vēl viens faktors, kas īpaši svarīgs Bitcoin īpašniekiem. Tiek nodrošināts, ka citiem lietotājiem nav iespējas noskaidrot sūtītāja/saņēmēja datus (visi darījumi ir anonīmi). Tāpat ir padomāts arī par Bitcoin īpašnieku, digitālo aktīvu un visa tīkla aizsardzību.
Caurskatāmība: Tā kā Bitcoin sistēmas pamatā ir blokķēde, ikviens tīkla dalībnieks var piekļūt visai informācijai un Bitcoin darījumiem. Tajā pašā laikā, lai arī viņi redz, katra Bitcoin maka saturu un līdzekļu plūsmu, īpašnieka vārds nav pieejams.
Bitcoin drošība: Bitcoin ir viens no drošākajiem aktīviem pasaulē. BTC nav iespējams izveidot dublikātus, tādēļ jums nav jāuztraucas par viltojumiem. Tāpat tīklā tiks piefiksēti visi jūsu Bitcoin darījumi, tādēļ jums nebūs jāuztraucas par to, ka BTC varētu pēkšņi pazust.

Tālāk aplūkosim, kā notiek Bitcoin darījumi…

Bitcoin darījumi un Satoši Nakamoto nozīmīgais ieguldījums

Bitcoin 2008. gadā izveidoja anonīma persona vai organizācija, kas zināma ar pseidonīmu Satoši Nakamoto. Bitcoin radītāja/u identitāte joprojām nav zināma, un, visticamāk, tāda arī paliks.

Satoši publicēja sākotnējo Bitcoin kriptovalūtas ideju, kas zināma kā The Satoshi white paper ar nosaukumu: Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma. Šis dokuments apraksta Bitcoin sistēmas misiju, iemeslus, kādēļ Satoši komanda to radīja, kā arī potenciālās izmantošanas metodes.

“Pilnīgi vienādranga elektroniskās naudas versija ļautu vienai pusei veikt maksājumus tiešsaistē otrai pusei tiešā ceļā, bez finanšu iestāžu starpniecības, ”šādi tiek aprakstīts galvenais Bitcoin vadmotīvs. “Digitālie paraksti nodrošina daļēju risinājumu, bet galvenais ieguvums joprojām tiek zaudēts, ja joprojām ir nepieciešama uzticama trešā puse dubultā tēriņa novēršanai.”

Šajā kopsavilkumā bieži izmantota zinātniskā valoda, tādēļ mēģināsim izskaidrot Bitcoin vienkāršāk…

Bitcoin ir decentralizēta digitālā valūta, jo tās sistēma darbojas bez centrālās bankas vai vienota pārvaldnieka. Šīs digitālās valūtas vērtību un piedāvājumu regulē paši lietotāji. Savā ziņā tā ir valūta, kas patiešām pieder tautai.

Bitcoin ir kriptovalūta, jo tā kalpo kā apmaiņas līdzeklis. Šī digitālā valūta izmanto kriptogrāfiju drošiem finanšu darījumiem, papildu vienību (jaunu monētu) veidošanas kontrolei un veikto darījumu pārbaudei.

Bitcoin darījumi un informācija tiek izstrādāta atvērtā koda sistēmā, ko sauc par blokķēdi. Tāpēc tā nepieder nevienam, un ikviens var to lietot un attīstīt.

Satoši piedāvā “risinājumu dubultā tēriņa problēmai, izmantojot vienādranga tīklu. Tīkls uzliek darījumiem laika zīmogu un pievieno tos nepārtrauktai ķēdei uz jaucējfunkcijas balstītu apliecinājumu, tādējādi veidojot ierakstu, kuru nevar mainīt, nepārveidojot apliecinājumu.”

Runājot par aizsardzību, Satoši skaidro, ka “garākā ķēde ne tikai pierāda notikumu secību, bet arī to, ka tā nāk no lielākas CPU jaudas kopas. Kamēr lielāko CPU jaudas daļu kontrolē mezgli, kas nesadarbojas savā starpā ar nolūku uzbrukt tīklam, tie ģenerēs garāko ķēdi un būs uzbrucējiem priekšā.”

Bitcoin pamatā ir visu darījumu caurskatāmība. Ikviens var piekļūt visiem datiem jebkurā brīdī, neatkarīgi, kur šī persona atrodas.

Satoši vienu no saviem dokumentiem pabeidza ar abstraktu domu – “Tīklam pašam par sevi ir nepieciešama minimāla struktūra. Ziņojumi tiek pārraidīti, izmantojot rezultāta sasniegšanas centienu principu, un mezgli pēc vēlēšanās var iziet no tīkla un atkal tam pievienoties, pieņemot garāko apliecinājumu ķēdi par pierādījumu tām darbībām, kas notikušas, kamēr mezgls atradās ārpus tīkla.”

Lielisks digitālo aktīvu piemērs, kas saistīts ar blokķēdes struktūru, ir jaunā piegādes ķēde, kuru izstrādājusi banka JPMorgan un tās partneri. Šīs ķēdes ietvaros uzņēmumi, piegādātāji un mazumtirgotāji var reāllaikā pārbaudīt savu produktu informāciju. No brīža, kad produkts tiek izlaists no rūpnīcas, līdz brīdim, kad tas nonāk veikalā. Ķēde ietver arī pārvadājumus, maksājumus un iesaistītos cilvēkus.

Bitcoin ekosistēmā nav centralizētu iestāžu, kas iekasē maksu, un darījumi var tikt apstrādāti dažu minūšu laikā, pat, ja Jūs sūtāt līdzekļus uz otru pasaules malu. Turklāt tā ir valūta, kuru neierobežo valstu teritorijas.

Tagad mēs zinām, ka banku iestādes iekasē augstu maksu, parasti to operācijas tiek veiktas lēni, un tām ir noteikti ģeogrāfiski ierobežojumi. Bet tas vēl nav viss. Bankas jebkurā laikā var, piemēram, iesaldēt savu klientu kontus, dažreiz pat niecīgu iemeslu dēļ. Tāpēc daļa cilvēku uzskata, ka bankām ir pārāk daudz varas.

Bitcoin kriptovalūta tika izveidota īsi pēc 2008. gada finanšu krīzes. Daži cilvēki pat uzskata, ka krīze palīdzēja veidoties decentralizētas valūtas idejai, un bija viens no galvenajiem Bitcoin rašanās iemesliem.

Bitcoin blokķēde — Bitcoin pārvaldība un cenas noteikšana

Blokķēde ir Bitcoin un daudzu citu tirgū esošo kriptovalūtu pamatā esošā tehnoloģija. Daudzas digitālās monētas izstrādā tīkli, kas strukturēti, balstoties uz blokķēdes ideju vai tās versiju. Tas ir iemesls, kādēļ Bitcoin vērtība ir cieši saistīta ar blokķēdes tehnoloģijas potenciālo pielietojumu.

Bitcoin cena atspoguļo visas blokķēdes vērtību. Tādēļ, ja vēlamies saprast, kā mainās Bitcoin cena, ir jāvaicā: “Kādas ir jūsu domas par blokķēdi?”

Vai jums šķiet, ka blokķēdes tehnoloģija varētu būt risinājums traucējumiem ikvienā industrijā, vai pat var radīt revolūciju ierastajā sistēmā? Ja jūsu atbilde ir apstiprinoša, iespējams, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā ieguldīt kriptovalūtā Bitcoin, jo BTC cena vēl ir samērīga, ņemot vērā tās plānoto pieaugumu, kas saistīts ar turpmākajos gados paredzamo blokķēdes tehnoloģijas potenciālo pielietojumu.

Taču vispirms noskaidrosim, kas ir blokķēde, lai jūs varētu izsvērt visus “par” un “pret” saistībā ar to, vai ieguldīt kriptovalūtās.

Blokķēde, kas zināma arī kā sadalīto virsgrāmatu tehnoloģija jeb DLT (Distributed Ledger Technology), ir sistēma, kas ļauj ierakstīt informāciju tādā veidā, kas padara tās uzlaušanu, izmainīšanu vai krāpšanu teju neiespējamu. Izmantojot decentralizāciju un kriptogrāfiskās jaucējfunkcijas jeb jaucējalgoritmus, blokķēdes tehnoloģija spēj saglabāt jebkādu digitālo datu caurredzamību un nemainību.

Ir gandrīz neiespējami uzlauzt tīklu, jo katrā ķēdes blokā ir visa tīkla informācija un tās atjauninājumi. Tātad, ja hakeris veiktu uzlaušanas mēģinājumu, viņam vajadzētu mainīt visus blokus. Turklāt to vēl vairāk sarežģī fakts, ka bloki ir izvietoti vairākās pasaules vietās.

Stingri šifrēšanas noteikumi novērš jebkādu izmaiņu ieviešanu, jo katrs bloks satur ierakstu par jaunākajiem darījumiem un īpašu matemātisku funkciju, kas norāda uz iepriekšējo bloku blokķēdē.

Jebkurš krāpniecisks vai ļaunprātīgs mēģinājums mainīt datus blokā novestu pie tā, ka visi turpmākie bloki tiktu atzīti par spēkā neesošiem. Tādu bloku nav iespējams pievienot blokķēdei, jo netiek sasniegts vienprātīgs lēmums par to.

Dalībnieki nevar ietekmēt blokķēdi un nevar aizstāt ķēdes daļas, lai veiktu manipulēšanu ar darījumiem. Tas nodrošina, ka reģistrētie darījumi paliek blokķēdē uz visiem laikiem un tos pēc tam nevar izmainīt.

Bitcoin mainings jeb kriptovalūtu rakšana — Kā notiek Bitcoin ieguve

Bitcoin monēta

Bitcoin ieguve tiek saukta par mainingu (mining). Jūs veicat kriptovalūtu “rakšanu”, kad jūsu dators aprēķina matemātisku problēmu, lai palīdzētu pārvaldīt blokķēdes procesus. Cilvēki izmanto skaitļošanas resursus, lai atrisinātu, pārbaudītu un apstiprinātu Bitcoin darījumus un pievienotu blokķēdei jaunus blokus. Personas, kas piedalās šajā procesā, sauc par maineriem (miners) jeb “racējiem”.

Mainings ir izkliedētā vienprātības sistēma. To izmanto, lai apstiprinātu darījumus, kas gaida iekļaušanu blokķēdē. Tādējādi tiek panākta darījumu hronoloģiskā secība un tiek aizsargāta tīkla neitralitāte.

Jauns bloks tiek pievienots blokķēdei ik pēc 10 minūtēm. Jaunizveidotie Bitcoin tiek piešķirti veiksmīgākajiem maineriem. Šeit ir jāsaprot, ka šis atalgojums nekad netiek piešķirts vienai personai, jo nevienam pasaulē nav pietiekamu skaitļošanas resursu sarežģītu matemātisku operāciju atrisināšanai, kas nepieciešamas veiksmīga bloka izveidei. Lielāks maineru skaits arī padara tīklu drošāku.

Tādēļ maineri sadarbojas un viņu skaitļošanas resursi tiek grupēti tā sauktajās “maininga kopās” (pools). Atalgojums tiek sadalīts proporcionāli ieguldītajam darbam (tie, kas ieguldījuši lielāku skaitļošanas jaudu, saņem lielāku atalgojumu).

Atalgojums tiek samazināts uz pusi ik pēc 210 000 blokiem. Sākotnēji maineri saņēma 50 Bitcoin, un 2012. gadā atalgojums pirmo reizi tika samazināts uz pusi (līdz 25 Bitcoin). Nākamā samazināšana uz pusi notika 2016. gadā, sasniedzot līmeni ar 12,5 Bitcoin vērtu atalgojumu. Pēdējā samazināšana uz pusi notika 2020. gada maijā, un paredzams, ka nākamā notiks 2024. gadā.

Atalgojums samazinās uz pusi aptuveni reizi četros gados. Šo laika skalu iegūst, reizinot desmit minūtes (vidējais laiks jauna bloka izveidei) ar 210 000 (bloku skaits, kas nepieciešams, lai sasniegtu atalgojuma samazināšanu uz pusi). Kā sporta fanam, man šķiet interesanti, ka atalgojuma samazināšana uz pusi notiek tajos pašos gados, kad norisinās vasaras Olimpiskās spēles.

Pamata ideja tam visam ir sekojoša: lielāks manieru skaits padara tīklu drošāku, taču vienlaikus arī sarežģī mainingu. Tas ir tāpēc, ka sistēma nodrošina, lai bloks tiktu pievienots ik pēc 10 minūtēm (ne agrāk un ne vēlāk).

Decentralizācijas jautājums

Lai saprastu, kā darbojas Bitcoin, ir svarīgi noskaidrot, kas ir decentralizēts tīkls. Decentralizācijas jēdzienu mēs jau aprakstījām, tāpēc šoreiz to apskatīsim no citas perspektīvas.

Kad Jūs apmeklējat interneta pārlūkprogrammu un ievadāt adresi “www.google.lv”, jūsu dators sāk sazināties ar Google serveriem. Tad pārlūkprogramma parāda dažādus meklēšanas rezultātus. Ja kāda iemesla dēļ Google serveri nebūtu pieejami, Jūs nevarētu apskatīt šos rezultātus. Tas ir tādēļ, ka dati tiek glabāti centralizētā tīklā.

Savukārt decentralizētā tīklā mēs no šādām problēmām varam izvairīties. Bitcoin decentralizētā daba nodrošina to, ka nepastāv centrāls pārvaldītājs vai serveris, tātad nav kļūmes riska.

Tīkls vienmēr būs darbībā, un ļaus jums tam piekļūt, jo pat tad, ja kāds no tīkla punktiem tiek zaudēts, joprojām darbojas tūkstošiem citu punktu. Tas arī nozīmē augstāku drošības līmeni, jo neviens cits, izņemot tīkla dalībniekus, nevar kontrolēt informāciju.

Ierobežotais Bitcoin piedāvājums

Ierobežotā daudzuma galvenā priekšrocība slēpjas piedāvājumā un pieprasījumā. Cilvēki vienmēr piedēvē augstāku Bitcoin vērtību retām lietām, kas nozīmē, ka mazāks piedāvājums parasti rada lielāku pieprasījumu, un tādējādi paaugstina cenu. Šeit kā piemēru var minēt retro automašīnas vai retus dārgakmeņus.

Bitcoin kriptovalūta ir veidota pēc tā paša principa, jo tās piedāvājums ir ierobežots ar 21 miljonu monētu, un vairāk monētu apgrozībā nekad neienāks.

Tātad – tā kā Bitcoin pamatā ir blokķēdes tehnoloģija, BTC cena ir saistīta ar blokķēdes pielietojumu reālajā pasaulē. Tiek paredzēts, ka Bitcoin cena varētu paaugstināties, jo katrs BTC paaugstinās tā pamatā esošās blokķēdes vērtību.

Kriptonaudas maka izvēle

Bitcoin, iespējams, pavisam drīz tiks uzskatīts par drošāko aktīvu pasaulē. Tomēr, gluži tāpat, kā citiem investīciju instrumentiem, arī par Bitcoin ir atbilstoši jārūpējas.

Kripto industrijā maki tiek uzskatīti par drošāko veidu, kā aizsargāt savus digitālos aktīvus. Pastāv divas maku kategorijas – aukstie un karstie. Atšķirība slēpjas tajā, ka karstie maki ir savienoti ar internetu vai citām tiešsaistes platformām, savukārt aukstie maki nav savienoti ar internetu, un jūs tos pieslēdzat tikai brīdī, kad veicat darījumu.

Bitcoin maks vienmēr sastāv no divām daļām:

Pirmā daļa ir publiskā adrese (vai publiskā atslēga). Tā ir kā e-pasta adrese, un Jūs varat to droši atklāt citām personām.
Otrā daļa ir privātā atslēga. Tā darbojas līdzīgi kā parole, un Jums nekādā gadījumā nevajadzētu to nevienam atklāt.

Privātās atslēgas tiek izmantotas, lai šifrētu darījumus, bet publiskās atslēgas – lai atšifrētu tos. Tādēļ jāņem vērā, ka privātajai atslēgai vienmēr jāatrodas drošībā. Publiskā atslēga ir paredzēta atklāšanai trešajām personām, un apstiprina, ka Jums ir tāda adrese, uz kuru var saņemt līdzekļus. Sūtītājs šifrē darījumu ar savu privāto atslēgu, kuru var atšifrēt tikai saņēmējs ar sūtītāja publisko atslēgu.

Šo abu atslēgu kombinācija darbojas kā digitālais jeb ciparparaksts. Izmantojot kriptogrāfisku algoritmu, ko sauc par eliptiskās līknes kriptogrāfiju, tiek izveidota droša digitālā atsauce uz lietotāja identitāti.

Līdzīgi kā ar roku veikts paraksts, arī ciparparaksts tiek izmantots, lai pārbaudītu identitāti un pierādītu, ka konkrēts maks pieder tieši konkrētajam īpašniekam. Turklāt jūsu faktiskā identitāte netiek atklāta, jo citiem cilvēkiem jūsu publiskā atslēga ir nepieciešama tikai tad, ja viņi vēlas jums nosūtīt Bitcoin.

Bitcoin gadījumā ciparparaksti ir matemātiskas funkcijas, kas atbilst konkrētajam makam. Ja jūs apstiprināt darījumu ar ciparparakstu, neviens nevar apšaubīt, vai šis darījums tiešām nācis no jūsu maka.

Kā ieguldīt kriptovalūtā Bitcoin

Ir vairāki veidi, kā ieguldīt kriptovalūtās, arī Bitcoin. Jūs varat izmantot regulētu kriptovalūtas apmaiņas platformu, kur notiek arī Bitcoin apmaiņa. Tāpat varat doties uz konkrētiem Bitcoin iegādes punktiem savā pilsētā, izmantot Bitcoin tirdzniecības automātu (ATM), vai arī izmantot cenas starpības (CFD) līgumus, kas ir vēl viens veids, kā ieguldīt kriptonaudā.

Kriptovalūtas apmaiņas platforma: Tā ir tiešsaistes platforma, kur lietotāji var izveidot profilus un kriptonaudu nopirkt, kā arī pārdot kriptonaudu. Ērtākā metode iesācējiem noteikti būtu kriptovalūtu iegāde caur licencētu un regulētu tiešsaistes maiņas platformu, piemēram, Kriptomat. Lai izveidotu profilu, jums būs nepieciešama pase vai ID karte, kā arī jānorāda savs vārds un adrese.

Bitcoin tirdzniecības automāts (ATM): Vēl viena metode, kuru izmantot, ja vēlaties nopirkt kriptonaudu, ir, izmantojot Bitcoin ATM. Veicot pirkumu nelielos apmēros, šī tūlītējās iegādes metode nodrošina anonimitāti. Taču ņemiet vērā, ka atrast Bitcoin ATM tuvākajā apkārtnē varētu nebūt nemaz tik vienkārši. Tāpat jārēķinās ar to, ka šie automāti nereti iekasē visai augstu komisijas maksu.

Cenas starpības (CFD – Contract for Difference) līgumu tirdzniecība: Visbeidzot, ja jūs interesē, kā ieguldīt kriptonaudā, ir iespēja investēt līdzekļus, tirgojot Bitcoin caur cenas starpības līgumiem (CFD). Šajā gadījumā jums nepiederēs pamatā esošais aktīvs, taču jūs spekulēsit ar cenu izmaiņām attiecībā pret citu kriptovalūtu vai fiat-valūtu. Jūs nopelnīsit naudu, iegādājoties lētāk un pārdodot dārgāk, vai otrādi – pārdodot dārgāk, lai pēc tam iegādātos to lētāk.

Lai uzzinātu vairāk, lasiet mūsu rakstu Kur un kā iegādāties Bitcoin?

Iepērcieties ar Bitcoin

2010. gadā kripto entuziasts un atbalstītājs jau no to pirmsākumiem, Lazlo Hanijecs (Laszlo Hanyecz) Bitcointalk forumā publicēja piedāvājumu – viņš bija gatavs uzdāvināt 10 000 Bitcoin personai, kas atvestu uz viņa māju Floridā, ASV, dažas picas.

“Es samaksāšu 10 000 Bitcoin par dažām picām… varbūt divām lielajām, lai man paliktu pāri arī rītdienai,” tā Hanijecs rakstīja kripto forumā Bitcointalk 2010. gada 22. maijā.

Lazlo saņēma savas picas no vīrieša, kas devās uz Papa Jones, lai atvestu viņam divas lielas picas. Tas bija vienkāršs darījums, kas kļuva leģendārs, jo šis bija pirmais jebkad īstenotais gadījums, kad īsta prece tika nopirkta, izmantojot Bitcoin. Tālajā 2010. gadā Bitcoin vērtība bija 41 dolārs. Šā brīža izteiksmē tie būtu teju 200 miljoni dolāru. Kas par darījumu!

Mūsdienās cilvēkiem, izmantojot Bitcoin, ir iespēja nopirkt daudz vairāk nekā tikai dažas picas. Turklāt varat izmantot kriptovalūtu, lai ieguldītu to dažādu preču un pakalpojumu iegādē..

Piemēram, izmantojot Bitcoin, ceļošanai vajadzētu kļūt vēl vienkāršākai, jo jebkurā pasaules malā būtu nepieciešama tikai viena valūta. Vai varat iedomāties, kā tas būtu, ja Jums nebūtu nepieciešama fiziska nauda? Vai, ja Jums nebūtu vajadzīgs mainīt naudu, kā arī maksāt iespaidīgu bankas komisiju, dodoties uz citu valsti? Ar Bitcoin jau ir iespējams iegādāties lidmašīnas biļetes, izīrēt automašīnas vai viesnīcu numurus. Turklāt jūs varat izmantot Bitcoin ar jebkuras ierīces palīdzību jebkurā pasaules malā.

Lai arī ko jūs darītu, Kriptomat var kalpot kā jūsu personīgais un viegli pieejamais kriptonaudas bankas konts, kuru izmantot, kad vien nepieciešams – gan ikdienā, gan, dodoties ceļojumā.

Bitcoin BUJ

Vai iespējams pārdot Bitcoin?

Jā, tas ir iespējams. Ja vēlaties pārdot kriptonaudu, to varat darīt vairākos veidos: izmantojot tiešsaistes apmaiņas platformu, piemēram, Kriptomat, kur notiek arī Bitcoin apmaiņa. Tāpat varat pārdot Bitcoin citiem lietotājiem personīgi, kā arī, izmantojot Local Bitcoin.

Ko Bitcoin var paveikt?

Bitcoin piemīt spēja izmainīt finanšu industriju, kādu to pazīstam šobrīd. Bitcoin protokols spēj darboties kā globālās identifikācijas metode, valūta, micro tipper maksājumu rīks, balsošanas mehānisms, pūļa finansējuma platforma un principā kā jebkas cits, kas saistīts ar šā brīža finansiālo sistēmu.

Kas notiek ar maniem Bitcoin, ja pazaudēju savas privātās atslēgas?

Tā kā privātās atslēgas ir savienotas ar individuāliem Bitcoin makiem, ja jūs pazaudēsit šīs atslēgas, diemžēl nevarēsit piekļūt savām monētām. Tieši tādēļ ir radīti mūsdienīgi maki, kuriem tiek izmantotas atslēgas, maku dublējumkopijas un paroles iegūšana, apstiprinot identitāti.

Piesakies mūsu ziņām

Web & mobile app
for crypto on the go.

No matter where you are, Kriptomat is there for you.



Kriptomat

  • Par mums
  • Emuārs
  • Join our team
  • Kontakti
  • Fraud prevention

Noderīgas saites

  • Palīdzība
  • Biežāk uzdotie jautājumi
  • Kas ir Bitcoin? (EN)
  • Kas ir Ethereum? (EN)

PAKALPOJUMI

  • Sistēmas statuss
  • ERC1155 Tokens Mint Portal
  • Blockchain Explorer
  • Developers

CITI

  • Uzkrājumi
  • Affiliate program
  • Rewards
  • Bug Bounty
  • Fees (EN)
  • Supported Countries (EN)
  • Supported Actions
  • Legal and security (EN)
Kriptomat © 2021