Kriptovalūtas

Kas ir kriptonauda?

Kriptovalūta ir vienādranga tīklā balstīta virtuālā valūta, kuru mēdz dēvēt arī par “maģisko interneta naudu”.

Vienkāršākais veids, ka saprast kriptonaudu – to var izmantot norēķiniem, taču šo apmaksas līdzekli neizdod banka. Tā vietā kriptonauda tiek ģenerēta, izmantojot programmatūru, kas šifrē darījumu datus. Tos kontrolē un uzglabā pats digitālā maka īpašnieks.

Kriptovalūtas mērķis ir izveidot finanšu sistēmu, kas nav atkarīga no tradicionālajām bankām, proti, tas ir naudas veids, kuru nav iespējams paņemt vai izmantot bez tā īpašnieka atļaujas. Citiem vārdiem sakot, to nevar vienkārši iesaldēt, atsavināt, mainīt inflācijas ietekmē, kā arī tās darbībā nevar iejaukties neviena valdība vai uzņēmums. Šis bija sākotnējais mērķis, ar kādu tika radīts Bitcoin – pasaulē pirmā un pazīstamākā kriptovalūta.

Tādās kriptovalūtās kā, piemēram, Bitcoin, monētu skaits netiek pakļauts patvaļīgai palielināšanai. Bitcoin piedāvājums ir zināms un ierobežots – ikviens var aplūkot apritē esošo Bitcoin skaitu. Tāpat nav šaubu par to, ka kopējais apgrozībā esošais Bitcoin monētu skaits – 21 miljons, nekad netiks pārsniegts. To izskaidro fakts, ka kriptonaudu regulējošos noteikumus ievieš programmatūra, nevis pasaules līderu lēmumi.

Kriptovalūtas ietekme uz banku sistēmu

Kriptonaudas sniegtās priekšrocības (precīzi darījumi ar zemām izmaksām) strauji ietekmē to, kā centrālās bankas uztver naudu. Jau liela daļa pasaules naudas ir digitālā formātā, un cilvēku iekrājumi atrodas tiešsaistes kontos, kurus uztur bankas un maksājumu kompānijas, piemēram, Visa un Mastercard. Kontu atlikumus izsaka attiecīgās valsts valūtā, piemēram, ASV tie ir dolāri un Eiropas savienībā tie ir eiro.

Vienam kontam, kuru var izmantot gan maksājumiem, gan rēķinu segšanai un tirdzniecībai, piemīt vairākas priekšrocības. Tajā pašā laikā fiat valūtai ir savi trūkumi. To var ietekmēt inflācija vai citi faktori, kurus nosaka valdība, vadoties pēc saviem ieskatiem. Nepareiza finanšu pārvaldība un pārmērīga tērēšanās vienlaikus rada arī ievērojamus valstu parādus. Savukārt kriptonauda ir kas pilnīgi pretējs, un tās īpašības var palīdzēt risināt iepriekš minētās problēmas.

Tradicionālo starptautisko banku pārskaitījumi parasti maksā naudu, un aizņem pat vairākas dienas (dažkārt pat nenonāk līdz adresātam). Turpretī kriptovalūtas norēķini notiek acumirklī, un, ja par tiem jāmaksā, summa ir ļoti maza.

Kriptonaudas izmantošana kļūst arvien plašāka un vienkāršāka, turklāt tiek plānots, ka nākamajos pāris gados kriptovalūtas kļūs par svarīgu personīgo finanšu pārvaldības daļu.

Kriptonaudas parādīšanās

To kriptovalūtu, kādu mēs pazīstam, 2008. gadā radīja persona vai to grupa ar pseidonīmu Satoši Nakamoto (Satoshi Nakamoto). Lai arī šis izgudrojums ir aizgūts no jau esošām tehnoloģijām, piemēram, publiskās atslēgas kriptogrāfijas, Nakamoto galvenais mērķis un sasniegums bija “dubulto tēriņu” problēmas atrisināšana.

Bitcoin radītājs atrada veidu, kā novērst to, ka monētas vienlaikus tiek iztērētas vairāk nekā vienā darījumā. Tas tika panāks, izmantojot Proof of Work vienprātības algoritmu, kura ietvaros kriptovalūtu racējiem jeb maineriem (miners) – cilvēkiem, kuri izmanto skaitļošanas resursus (datorus), lai verificētu tīkla aktivitātes, ir jāatrisina sarežģītas matemātiskas problēmas. Tādā veidā viņi gūs tiesības pievienot darījumu sadalītajai virsgrāmatai (shared ledger) jeb blokķēdei. Pūles un resursi, kas ieguldīti, lai to paveiktu, padara pretrunīgu darījumu pievienošanu blokķēdei neiespējamu.

Kad Nakamoto izveidotais tīkls 2009. gadā uzsāka savu darbību, tā bija novatoriska sistēma, kā veikt aktīvu pārsūtīšanu globālā mērogā. Ikvienam ir iespēja iegādāties, pārdot, nosūtīt vai saņemt Bitcoin, izmantojot vienkāršu digitālo maku, kas pieejams datorā vai viedtālrunī.

Tā kā Bitcoin pamatā nav centrālās kontroles institūcijas, to uzskata par decentralizētu sistēmu. Tā ir pirmā patiesi globālā nauda, kuru nekontrolē neviena valsts vai cita struktūra.

Protams, Bitcoin nav vienīgā kriptovalūtas forma. Kopš Bitcoin radīšanas 2009. gadā ir izlaistas simtiem un pat tūkstošiem dažādu digitālo valūtu. Vairums veic līdzīgu funkciju kā Bitcoin, bet daļai ir arī papildu iespējas.

Piemēram, Monero radīts tieši privātu darījumu veikšanai, un nodrošina lielāku anonimitāti. Savukārt Ethereum kriptovalūta noderēs, lai norēķinātos par skaitļošanas resursu izmantošanu, piemēram, mijiedarbību ar decentralizētajām lietojumprogrammām. Dažas kriptovalūtas apskatīsim arī šajā ceļvedī.

Lai arī dažādu kriptovalūtu pielietojums un dizains atšķiras, tām ir vairākas kopīgas īpašības:

• Iepriekš noteikts piedāvājums, kuru nevar patvaļīgi palielināt
• Tās nevar ietekmēt ne valdības, ne uzņēmumi
• Veiktie darījumi un maka atlikumi ir pieejami ikvienam tīkla dalībniekam publiskajā virsgrāmatā
• Darījumi notiek vienādranga (peer-to-peer) tīklā, neizmantojot starpniekus (piemēram, maksājumu apstrādātājus)
• Tās nevar atsavināt vai iesaldēt

Kā kriptovalūtas izmanto mūsdienās

Kriptovalūtas mūsdienās izmanto dažādās jomās strādājoši cilvēki no atšķirīgām sociālekonomiskajām vidēm. Viena no galvenajām priekšrocībām, kas piemīt digitālajiem aktīviem, kurus pilnībā kontrolē to lietotāji – tie atbilst dažādām sabiedrības vajadzībām.

Kriptonaudu var izmantot kā apmaiņas līdzekli, piemēram, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem gan tiešsaistē, gan veikalos…

…To var izmantot kā krājkontu, kurā uzglabāt aktīvus, lai tiem nevarētu piekļūt trešās personas.

…To var tirgot un mainīt pret citām kriptovalūtām un fiat naudu, kas zināma kā stabilās kriptomonētas (stablecoins).

…To nereti izmanto arī pārskaitījumiem – lai nosūtītu līdzekļus draugiem un tuviniekiem jebkurā pasaules vietā. Un tagad to kā finanšu aktīvu tur arī vairākas atpazīstamas kompānijas.

Sākot no kafijas audzētājiem Venecuēlā, beidzot ar riska ieguldījumu fondiem; no privātuma aizstāvjiem līdz investoriem miljardieriem – kriptonaudu nu jau izmanto daudzi cilvēki visā pasaulē.

Lūk, kā mūsdienās tiek izmantotas vairākas populāras kriptovalūtas:

• Bitcoin (BTC): digitālie uzkrājumi, imūna pret cenzūru, alternatīvs finanšu aktīvs (“digitālais zelts”), atsauces valūta kriptovalūtu tirgum, apmaiņas līdzeklis P2P tirgos.
• Ethereum (ETH): maksa par darbībām ar viedajiem līgumiem (piemēram, skaitļošanas resursu izmantošana), aizdošana un atbildība, izmantojot decentralizētas finanses (DeFi), decentralizētās tirdzniecības likviditātes nodrošināšana, kā arī apvienošana attiecībā pret daudziem ERC20 žetoniem, kas emitēti Ethereum.
• Tether (USDT): kriptovalūtas žetona vērtība piesaistīta USD 1:1, izmanto naudas pārskaitījumiem visā pasaulē, bāzes valūta kriptovalūtas biržās un darbojas kā stabils uzkrāšanas līdzeklis.
• Monero (XMR): apmaiņas līdzeklis P2P tirgos, tai skaitā, darknet vietnēs. Izmanto arī privātos darījumos, bagātības apslēpšanai un kā anonīmo digitālo naudu.
• Tron (TRX): datu pārraides izmantošanas apmaksa, piekļūšana Tron tīkla decentralizētajām lietojumprogrammām, digitāla valūta, DeFi pakalpojumu lietošana, tai skaitā, aizdevumi, darījumu validācija un ieguldīšan yield farming.

Šī ir tikai neliela daļa no kriptovalūtām, kuras ikdienā izmanto miljoniem cilvēku. Apskatiet pilnu sarakstu ar kriptovalūtām, kuras ar drošiem bezmaksas digitālajiem makiem piedāvā Kriptomat.

Kā redzat, kriptovalūtas iespējamie pielietošanas veidi ir dažādi, turklāt mēs apskatījām tikai nelielu to daļu.

Cita veida kriptonaudas veidotas, lai atbalstītu decentralizētu pārvaldību, sintētisko aktīvu tirdzniecībai, naudas plūsmas radīšanai, retu priekšmetu tirdzniecībai un daudziem citiem mērķiem.

Jums nav jābūt kriptonaudas ekspertam, lai saprastu, ka kriptovalūta ir vienreizējs izgudrojums, kas pa īstam spēj izmainīt pasauli. Lai arī kriptovalūtām un skaidrai naudai ir kopīgas īpašības, kriptonauda piedāvā noteiktas iespējas, kas to nošķir no tradicionālajiem finanšu rīkiem.

Kādēļ ikvienam vajadzētu izmēģināt iegādāties kriptovalūtas

Papildus investīciju potenciālam, kas līdz šim ir padarījis kriptovalūtas tik populāras, ir daudzi citi iemesli, kādēļ ikvienam būtu vērts iegūt savā īpašumā kriptonaudu.

Kopiena

Viena no labākajām kriptovalūtu īpašībām ir kopienas, kas izveidojušās to lietotāju vidū. Neatkarīgi, vai esat daļa no 1% vai 99%, tā ir īpaša sajūta – iegūt savā īpašumā digitālu valūtu, kuru nevar atsavināt. Tā ir programmējama nauda, kuras pieprasījumu var palielināt, un iespējams arī mudināt cilvēkus turēt to kā ilgtermiņa ieguldījumu.

Digitālā transformācija

Digitalizācija ir pārņēmusi teju ikvienu mūsu dzīves jomu, turklāt arī koronavīrusa pandēmija ir to vēl vairāk veicinājusi, mainot mūsu sociālo uzvedību un darba apstākļus. Mēs strauji virzāmies uz to, ka sabiedrībā drīz vairs netiks izmantota skaidra nauda, jo vairums aktivitāšu, sākot no strādāšanas, beidzot ar iepirkšanos, tiek veikta tiešsaistē. Tajā pašā laikā daudzus cilvēkus satrauc iestāžu un uzņēmumu iejaukšanās cilvēku digitālajās dzīvēs. Nereti tiek spekulēts, ka tas tiek darīts ar nolūku kontrolēt un pārlūkot to, kā mēs mijiedarbojamies un kādus darījumus veicam tiešsaistē.

Tiesības

Kriptovalūtas sniedz iespēju gūt labumu no pārejas uz digitālajiem norēķiniem, vienlaikus mazinot daudzus no to trūkumiem, piemēram, privātuma zaudēšanu, cenzūru un deplatformingu. Tāpat, kā neviens jūs nevar piespiest lietot Bitcoin, to nav iespējams arī aizliegt darīt. Tās ir “izvēles “tehnoloģija, un līdz šim simtiem miljoni cilvēku jau ir izlēmuši kļūt par daļu no kriptovalūtu lietotāju tīkla.

Finanšu alternatīva

Tas, ka jūs esat kriptovalūtas īpašnieks, nenozīmē atteikšanos no jūsu valsts valūtas vai to, ka jāsagriež visas bankas kartes. Nebūt ne. Jūs joprojām varat turpināt izmantot finanšu rīkus un platformas, kuras pazīstat un lietojat ikdienā. Kriptonauda šajā gadījumā nodrošina alternatīvu risinājumu tiem, kuri līdz galam neuzticas valsts finanšu sistēmai vai cilvēkiem, kas to pārvalda, un labprātāk dotu priekšroku uz matemātiku balstītām sistēmām, nevis politiskajiem līderiem un baņķieriem..

Aizsardzība pret cenzūru

Neatkarīgi, vai jums ir svarīgs lielāks finansiālo darījumu privātums, motivācija ietaupīt līdzekļus nebaltai dienai vai iespēja attīstīt biznesu, kuru nevar vienkārši aizvērt vai cenzēt, kriptonauda ir atbilde jebkuram no šiem mērķiem. Gan visi Bitcoin, gan citu līdzīgu kriptovalūtu darījumi tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem. Datoru tīkls, kas apstiprina darījumus, nevar paust diskrimināciju pēc vecuma, dzimuma, tautības, valsts vai bagātības. Tas padara šo par taisnīgāko naudas formu, kāda pasaulē jebkad pastāvējusi.

Kā norādīts Casebin.com: “Bitcoin piemīt vairākas vērtīgas īpašības – tas ir “digitālais zelts”, kas izturīgs pret cenzūru, vienlaikus ir elastīgs, jo darbojas tiešsaistē. Šīs priekšrocības padara kriptovalūtu par spēcīgu instrumentu, kas noderēs cilvēkiem, kuri vēlas pilnībā kontrolēt savas finanses un/vai patverties no centrālo banku monetārās politikas kontroles un citiem trūkumiem. Tieši tādēļ dažviet Bitcoin parādīšanās tiek salīdzināta ar “miermīlīgu revolūciju”.”

Kā iegādāties kriptovalūtas

Ja vēl neesat paspējuši iegādāties savu pirmo kriptovalūtu, to izdarīt ir vienkāršāk, nekā jums šķiet.

Daudzas maksājumu platformas, neobankas, biržas, P2P tirgi, e-maki un populāri maksājumu apstrādātāji mūsdienās ļauj tiešā veidā iegādāties un pārdot kriptovalūtas. Pie mums, Kriptomat apmaiņas platformā, jūs varat nopirkt tādas kriptovalūtas kā Bitcoin un Ether, izmantojot kredītkarti, SEPA bankas pārskaitījumu, Neteller, Skrill un Sofort.

Apskatiet mūsu ceļvedi: “Kā iegādāties kriptovalūtu un uzglabāt to drošā digitālajā makā”

Kriptovalūtas iegāde mūsdienās ir ātra un vienkārša. Kad esat nopirkuši savu pirmo kriptonaudu, būsit gatavi sākt izpētīt tās daudzos pielietojumus. Ļoti iespējams, ka drīz jums tas šķitīs kā labākais norēķinu veids, jo tas izceļas ar tiešumu, caurspīdīgumu un ātrumu.

Mēs ticam, ka nākotnē ikvienam piederēs kāda kriptovalūta, neatkarīgi, vai tā tiks izmantota ieguldījumu veikšanai, uzkrājumiem vai tirdzniecībai.

Pateicoties kriptovalūtas taisnīgajai un nediskriminējošai būtībai, katram lietotājam ir tiesības izlemt, kā un kad sākt uzkrāt kriptonaudu.

Ļoti iespējams, ka pēc pirmās kriptovalūtas iegādes, jūs vēlēsities izpētīt, kā apmainīt kriptonaudu naudu no vienas valūtas uz citu.

Kriptovalūta BUJ

Vai vērts ieguldīt kriptovalūtā?

Arvien vairāk profesionālo un iesācēju investoru izmēģina savu veiksmi kripto industrijā. Neatkarīgi no tā, vai esat ieinteresēti Bitcoin tirdzniecībā, lai gūtu peļņu īstermiņā, vai arī vēlaties ieguldīt kriptovalūtā ar mērķi nopelnīt ilgtermiņā, ir daudz lietu, kas jāapgūst. Pieņemt lēmumu investēt katram jāpieņem personīgi, un, iespējams, jums arī vajadzētu aprunāties ar finanšu konsultantu. Pārliecinieties, ka šī persona ir pilnībā informēta par jaunākajām kriptonaudas tendencēm, tai skaitā, kāds ir kriptovalūtas kurss un citiem aktuāliem jautājumiem.

Kura ir labākā kriptovalūta?

Labs veids, kā sākt ceļu kriptonaudas iepazīšanā, ir, uzdodot jautājumu, “kura ir labākā kriptovalūta?”. Taču jūs pavisam ātri atklāsit, ka patiesībā atbildēt uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli. Mūsdienās ir pieejami vairāki tūkstoši kriptovalūtu, un katrai no tām ir savs mērķis, reputācija un īpašības. Daži norāda, ka Bitcoin (BTC) ir labākā kriptovalūta, tomēr pēdējā gada laikā, neskatoties uz mainīgo situāciju pasaulē, daudzas citas kriptovalūtas ir ieguvušas augstāku vērtību straujāk nekā Bitcoin. Citi teic, ka Ethereum or XRP ir labāka par BTC, ņemot vērā tās saistību ar viedajiem līgumiem. Jebkurā gadījumā veltiet laiku, lai izpētītu daudzās pieejamās kriptovalūtas un kad izlemsiet, kura jums ir piemērotākā, mēs būsim gatavi jums palīdzēt to iegādāties!

Kā darbojas kriptovalūtas?

Lai arī kriptonaudu radīja un joprojām uztur cilvēki, patiesībā visu smago darbu paveic iekārtas, kas nodrošina sistēmas noteikumu izpildi un pārsūta monētas citiem tīkla lietotājiem. To nodrošina izkliedētais datoru tīkls, kur katrā no iekārtām tiek uzglabāts virsgrāmatas ieraksts. Proti, tas ir visu tīklā esošos kontu atlikumu un aktivitāšu šā brīža statuss. Šie datori, kuros darbojas īpaša programmatūra, sazinās viens ar otru, nododot informāciju par jauniem darījumiem. Pēc tam katrs dators vai mezgls atjauno savu virsgrāmatas versiju, lai pārliecinātos, ka tā sakrīt ar katru tīklā esošo datoru versiju. Ne visas kriptovalūtas izmanto šādu blokķēdi (burtiskā nozīmē – ķēdē savienoti datu bloki), taču visas likumīgās kriptovalūtas izmanto kāda veida šifrēšanu, lai aizsargātu datus.